Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija piedalījās Ziemeļeiropas valstu nozīmīgākajā starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū "MATKA 2010"
LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA, 2010.GADA 21.–24.JANVĀRĪ PIEDALĪJĀS STARPTAUTISKAJĀ TŪRISMA IZSTĀDĒ – GADATIRGŪ "MATKA 2010", SOMIJAS GALVASPILSĒTĀ – HELSINKOS.
Realizējot vienu no svarīgākajām mārketinga aktivitātēm – dalība starptautiskajās tūrisma izstādē – gadatirgos, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija /LVRA/ piedalījās Tūrisma Attīstības valsts aģentūras (TAVA) un Kurzemes Tūrisma asociācijas organizētajā Latvijas stendā, starptautiskajā tūrisma izstādē – gadatirgū "Matka 2010".Ikgadējais gadatirgus "Matka" ir kļuvusi par nozīmīgāko un apmeklētāko tūrisma izstādi gan Skandināvijas valstīs, gan Ziemeļeiropas un Baltijas jūras reģiona valstīs. Tās devīze – "Mūsu pasaule – mūsu atbildība".
Latvijas stendā kopā ar TAVA un vēl 10 uzņēmumiem, piedalījās arī LVRA un viesnīcas – "Islande Hotel" un "Radisson Blu Daugava", vienlaikus, stendā tika izplatīti viesnīcu "Hotel Bergs"*****, "Radi un draugi"***, "Liora"***, "Placis"*, "Dzintara viesnīcas", "Marve" reklāmas materiāli.
Lai iepazīstinātu mēdiju pārstāvjus, sadarbības partnerus un interesentus ar aktuālo Latvijas tūrisma piedāvājumu, izstādes pirmajā dienā – 21.janvārī Latvijas stendā notika prezentācija; tās ietvaros Vidzemes Tūrisma asociācija iepazīstināja arī ar savu jauno projektu "Ar velo pa Vidzemi un Dienvidigauniju".
Tūrisma izstāde "MATKA 2010" apliecināja, ka neskatoties uz ekonomisko situāciju, 92% no izstādes apmeklētājiem 2010.gadā plāno ceļot tikpat vai vēl vairāk kā 2009.gadā. Turpina pieaugt arī to ceļotāju skaits, kas plānojot brīvdienas, rezervācijas veica ar interneta starpniecību.
Šajā gadā, "MATKA 2010" piesaistīja rekordlielu dalībnieku skaitu – vairāk kā 1200 tūrisma industrijas profesionāļus no 70 valstīm un reģioniem. Izstādes 81 500 interesentiem, tai skaitā 18 000 tūrisma nozares profesionāļiem, bija lieliska iespēja izpētīt lielu tūrisma pakalpojumu klāstu vienā vietā un gūt jaunas ierosmes savām brīvdienām Somijā un ārzemēs.
LVRA dalība starptautiskajā tūrisma izstādē "MATKA 2010" iespējama pateicoties ES aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings" finansējuma saņemšanai.

LVRA organizē 5. starptautisko viesnīcu
un restorānu industrijas konferenci



LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJA (LVRA) SADARBĪBĀ AR EIROPAS SAVIENĪBAS (ES) EIROPAS REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBAS FONDU (ERAF) UN LATVIJAS INVESTĪCIJU UN ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRU (LIAA) REALIZĒ PROJEKTU "VIESNĪCU UN RESTORĀNU NOZARES STARPTAUTISKĀ KONFERENCE" "EKONOMISKĀS SITUĀCIJAS IETEKME UZ VIESNĪCU & RESTORĀNU INDUSTRIJU – KRĪZE VAI IESPĀJAS" UN TĀ IETVAROS, 22.OKTOBRĪ, VIESNĪCĀ "REVAL HOTEL RĪDZENE" ORGANIZĒJA 5. STARPTAUTISKĀ VIESNĪCU & RESTORĀNU INDUSTRIJAS KONFERENCE "EKONOMISKĀS SITUĀCIJAS IETEKME UZ VIESNĪCU & RESTORĀNU INDUSTRIJU – KRĪZE VAI IESPĒJAS".
Konferences "Ekonomiskās situācijas ietekme uz viesnīcu un restorānu industriju – krīze vai iespējas" sadarbības partneri – atbalstīji bija Tūrisma Attīstības valsts aģentūra / TAVA / un nacionālā aviokompānija "AirBaltic".
Konferences mērķis – veicināt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesa attīstību, tā konkurētspēju reģionā, iepazīstinot viesnīcu un restorānu īpašniekus un vadītājus ar aktuālākajām tendencēm viesnīcu un restorānu industrijā, vispusīgi apskatot viesnīcas un restorāna darba organizāciju un akcentējot jautājumu, kā pārvarēt ekonomiskās lejupslīdes periodu un izmantot šo situāciju, lai pilnveidotu viesnīcu un restorānu darbību.
Konferences "Ekonomiskās situācijas ietekme uz viesnīcu un restorānu industriju – krīze vai iespējas" lektori bija pieredzes bagāti viesnīcu un restorānu nozares pārstāvji, Latvijas un Eiropas līmenī nozares intereses pārstāvošo institūciju līderi, kas sniedza priekšlasījumus par sekojošām tēmām:
- situācija viesnīcu un restorānu industrijā Eiropā;
- pozitīvie piemēri nozares atbalstam;
- tūrisma un viesmīlības pakalpojumu kvalitāte kā veiksmīgas tūristu piesaistes priekšnosacījums;
- par vienotas viesnīcu klasifikācijas sistēmu attīstības gaitu Ziemeļ– un Centrālajā Eiropā;
- kā pozicionēt savu kompāniju un pakalpojumus interneta sociālajā vidē;
- kā veidot atšķirīgu viesnīcu un restorānu produktu, kas palīdz specializēties un piesaistīt klientus;
- kā izmantot ēdienkartē nacionālos produktus un ar to pelnīt;
- krīze – katastrofa vai pārmaiņu laiks;
- jauni mārketinga risinājumi, u.c.
Konferences atbalstītāji:
01.03.2010
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija paraksta līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru
par projekta realizāciju
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas / LVRA /, viena no svarīgākajām mārketinga aktivitātēm, ir dalība starptautiskajās tūrisma izstādēs – gadatirgos.
Ievērojot to, LVRA ir izstrādājusi projektu "LVRA dalība starptautiskajās tūrisma izstādē – gadatirgos" un šī gada 1.martā ir noslēgusi līgumu Nr. L-ĀTA-10-0260 ar v/a "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" par augstākminētā projekta īstenošanu, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Projekts tika iesniegts apakšprogrammā "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings".
Projekta mērķis ir – īstenot ārējā mārketinga aktivitāti – dalību starptautiskajās tūrisma izstādēs – gadatirgos un tādējādi veicināt tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugumu, Latvijas naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu atpazīstamību, kā arī pozitīvu tūrisma bilanci.
Ārējā mārketinga aktivitātes ir nozīmīgākais veids, kā veicināt Latvijas tūrisma un viesmīlības pakalpojumu atpazīstamību un ārvalstu tūristu piesaisti. Ņemot vērā ekonomisko situāciju, kas būtiski ietekmējusi arī tūrisma nozari, tai skaitā, tūristu paradumus un ceļojumu galamērķa izvēli, Latvijas viesmīlības industrijas pārstāvjiem ir svarīgi būt nozīmīgākajos nozares pasākumos – starptautiskajās izstādēs, īpaši, tajās valstīs, kas ir viegli sasniedzamas, tiek piedāvāti ērti lidojumi un nodrošina nozīmīgāko tūristu plūsmu.
Dalība izstādēs ir piemērotākais un pieejamākais veids kā ar saviem pakalpojumiem iepazīstināt kā nozares profesionāļus, tā potenciālos klientus.
- "VAKANTIEBEURS 2010";
- "MATKA 2010";
- "TOUREST 2010";
- "VIVATTUR 2010";
- "ITB 2010";
- "MITT 2010";
- "TUR 2010";
- "OTDIH 2010";
- "INVETEX 2010";
8 valstīs no kurām Latviju apmeklē vislielākais tūristu skaits.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir profesionāla un darba devēju organizācija, kas apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" (HOTREC) biedrs.
Papildus informācijai:
Santa Graikste (LVRA izpilddirektore) – tālr.: 29484738; santa.graikste@hotel.lv, www.hotel.lv
Balvas GADA CILVĒKS TŪRISMĀ 2009
ir pasniegtas
Balva tiek pasniegta jau septīto reizi kopš 2003.gada un ir ieguvusi nozīmīgu statusu tūrisma nozarē.
Latvijas tūrisma nozarei 2009.gads ir uzlicis daudzus pārbaudījumus, tāpēc ceļojumu industrija vēlas pateikties tiem, kuri ar savu darbu uzņēmumā un sabiedrisko aktivitāti ir veicinājuši un aizstāvējuši tūrisma nozares intereses un vērtības. GADA CILVĒKS TŪRISMĀ 2009 komisijas vadītājs Aivars Mackevičs atzīmē, ka "tūrisma nozare šajā gadā ir ļoti cieši sadarbojusies un radījusi jaunus spēcīgus līderus, kuri arī 2010.gadā dos lielu ieguldījumu, lai tūrisma industrija būtiski palielinātu finansējumu eksporta veicināšanai un vietējā tūrisma attīstībai. Latvijas valdībai, balstoties uz Eiropas Savienības pieredzi un ieteikumiem, būtu jāpārskata PVN piemērošana tūrisma uzņēmumiem, jo pašreiz tūrisma nozare ir nevienlīdzīgā situācijā ar citu valstu konkurentiem".
GADA CILVĒKS TŪRISMĀ 2009 titula īpašnieki iegūst diplomu un statuju "Tūrisma Oskars", kas ir izgatavota no porcelāna un simbolizē ceļošanas ideju.
Balvas GADA CILVĒKS TŪRISMA 2009 ieguvēji:
1. Absolūtā klase – GADA CILVĒKS TŪRISMĀ 2009 – Kitija Gitendorfa, ALTA un Jānis Naglis, LVRA
Kitija Gitendorfa, ALTA prezidente un Amadeus Latvia vadītāja jau vairāku gadu garumā ir aizrautīgi aizstāvējusi ceļojumu aģentūru intereses dažādos valdības līmeņos. Tūrisma eksperti un kolēģi augsti vērtē viņas profesionalitāti, komunikācijas un vadības stilu. Intensīvais darbs ar medijiem ir veicinājis tūrisma biznesa izpratni ārpus nozares ietvariem.
Jānis Naglis, LVRA prezidents ir pierādījis sevi kā prasmīgu uzņēmēju viesnīcu biznesā ar Islande Hotel, bet arī radījis jaunu biznesu, nodibinot spēcīga zīmola takšu kompāniju BalticTaxi. Latvijas viesnīcu biznesa aizstāvībā ir iesaistījies ar sirdi un dvēseli, saņemot lielu atbalstu no tūrisma nozares.
2. Uzņēmējs naktsmītņu biznesā – Daniels Jāns, Kukšu muiža
Daniels Jāns, viesnīcas Kukšu muiža īpašnieks ilgus gadus vadīja 5 zvaigžņu viesnīcu Hotel de Rome, bet tagad atjaunojis kultūrvēsturisko pieminekli Kukšu muižu Jaunsātu pagastā, izveidojot tajā augstas klases viesu namu ar ēkas arhitektūrai atbilstošu interjeru, kas pieejams ne tikai nakšņotājiem, bet arī kultūras tūrisma piekritējiem.
3. Uzņēmējs tūrisma aģentūru un operatoru biznesā – Inga Kavaca, Vanilla Travel
Inga Kavaca, Vanilla Travel direktore visu ceļojumu aģentūru kolēģu priekšā ir ieguvusi lielu atzinību tieši par korektu un profesionālu darbu. Uzņēmums veiksmīgi ir uzsācis aktīvu darbošanos ne tikai izejošā, bet arī ienākošā tūrisma attīstībā. Viņas viedoklī ieklausās daudzi uzņēmēji un tūrisma speciālisti. Jau divus gadus ir tikusi nominēta šim titulam.
4. Tūrisma informācijas centra vadītājs – Aivita Heniņa, Ogres TIC
Aivita Heniņa, Ogres TIC vadītāja ir apliecinājusi kā veiksmīgs tūrisma darba organizators, mācību spēks un profesionālis. Daudzi Ogres novada uzņēmēji ir pateicīgi par organizētajiem semināriem un aktīvo atbalstu, bet tūrisma industrija vienmēr novērtē viņas kritiskās piezīmes un racionālos ieteikumus.
5. Tūrisma žurnālists – Zigmunds Bekmanis, Latvijas avīze
Zigmunds Bekmanis, Latvijas avīze strādā jau vairākus gadus un retais tūrisma profesionālis ir "paglābies" no viņa spalvaskāta. Daudzi viņu raksturo, kā tūrisma idejas entuziastu, kurš velta daudz laika ceļošanai, izstāžu rīkošanai un grāmatu publicēšanai. Gandrīz jebkurš nozīmīgs tūrisma pasākums nav paslīdējis viņa kalendāram.
Sandra Sirmace, restorāna Kaļķu Vārti vadītāja. Restorāns ir kļuvis par iecienītu tūristu objektu un latviešu modernās virtuves centru. Viņa aktīvi darbojas Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijā un nekad neliedz padomu saviem kolēģiem. Viņa šogad aktīvi iesaistījās Vecrīgas restorānu popularizēšanas pasākumos.
Eiropas viesmīlības industrija
tiecas pēc pārmaiņām ES politikā
HOTREC 60. Ģenerālā Asambleja
Barselona, 5.–6.novembris, 2009
HOTREC 60. ĢENERĀLAJĀ ASAMBLEJĀ 39 VIESNĪCU, RESTORĀNU UN KAFEJNĪCU ASOCIĀCIJAS NO 24 EIROPAS VALSTĪM DISKUTĒJA PAR IZAICINĀJUMIEM UN DRAUDIEM, AR KO SASKARAS EIROPAS VIESMĪLĪBAS INDUSTRIJA SAVAS DARBĪBAS VISĻAUNĀKĀS EKONOMISKĀS KRĪZES LAIKĀ.
Sešus mēnešus pēc Stokholmas Ģenerālās Asamblejas, asociāciju pārstāvju sniegtā informācija par tendencēm Eiropā joprojām liek uztraukties un atveseļošanās pagaidām ir vērojama vien dažās no pārstāvētajām valstīm. Ņemot vērā nemainīgi nelabvēlīgo ekonomisko klimatu, HOTREC prezidents K.Nīstroms (K.Nystrōm) aktualizēja HOTREC nostāju par izmaiņām ES politikā, kas veicinātu nozares atveseļošanos: šis ir lielisks brīdis ES, lai īstenotu biznesam labvēlīgu politiku, labākus noteikumus un mazinātu uzņēmējdarbības šķēršļus. Šai kontekstā HOTREC atbalsta dalībvalstis, kuras jau ir radušas iespēju piemērot samazināto PVN likmi viesnīcu&restorānu pakalpojumiem un mudina pārējās ES valstis sekot, lai palīdzētu viesmīlības uzņēmumiem pārdzīvot ekonomisko krīzi. Turklāt, jaunā EK pavisam drīz svītros apgrūtinošos un nevajadzīgos priekšlikumus pārtikas marķēšanas prasībās restorāniem.
Ekonomikas krīze: ievainotā industrija
Šībrīža ekonomiskā krīze ir pakļāvusi viesmīlības industriju milzīgam spiedienam. Tā rezultātā, investīciju projekti ir iesaldēti, piekļuve kredītiem ir gandrīz izgaisusi un pieprasījums ir strauji samazinājies visā Eiropā. Lielākā daļa Ģenerālās Asamblejas dalībnieku ziņoja par postošajām sekām, ko katrā no valstīm krīze ir atstājusi un vairums uzskata, ka atveseļošanās pazīmes vēl nav redzamas, paredzot, ka 2010.gads faktiski būs tāds pats kā 2009.gads.
Īrijā situācija ir katastrofālā, jo restorāni ir piedzīvojuši ieņēmumu samazinājumu par 30% pēdējo mēnešu laikā, kā arī 10% līdz 15% ir bankrotējuši. Latvijā un Lietuvā viesnīcu noslogojuma rādītāji ir samazinājušies par 20% – 40%. Somijā pieprasījums ir samazinājies par apmēram 10% kā viesnīcām, tā restorāniem. Francijā, 2009.gada pirmajā pusē darbu zaudējuši ir 9000 strādājošie un gada laikā restorāni ir pasnieguši par 8 000 000 porciju mazāk. Lielbritānijā katru nedēļu tiek aizvērti 36 krogi. Spānijā, 12 mēnešu laikā darbinieku skaits viesnīcās ir samazinājies par 7.4%, restorānu sektorā par 30 000 darba vietām un vēl 50 000 netika izveidotas krīzes ietekmē. Maltā, līdz šī gada augstam, viesnīcu noslogojums ir samazinājies par 14%.
Tai pat laikā dažās valstīs var saskatīt uzlabošanos, lai gan pazīmes joprojām ir ļoti vājas.
HOTREC prezidents K.Nystrōm atkārtoti aicināja ES un dalībvalstu valdības atjaunot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, samazināt iespaidīgos ierobežojumus, lai neapdraudētu 9 000 000 darba vietas viesmīlības uzņēmumos.
Spānijas tūrisma politika un ES
Beatrise Marko (Beatriz Marco), Spānijas Tūrisma ministrijas Sadarbības un Tūrisma konkurētspējas ģenerāldirektore, sniedza interesantu prezentāciju par Spānijas Tūrima politiku. Asamblejas dalībnieki aicināja sniegt paziņojumu, ka Spānijas prezidentūra centīsies uzlabot tūrisma nozari ietekmējošās ES politikas koordināciju.
Pārtikas marķēšana
Pasākuma dalībnieki apstiprināja savas šaubas par EK priekšlikuma iespējamību uzspiest pārtikas marķēšanas prasības neiepakotajai pārtikai. Šis jaunais normatīvs, ja to apstiprinātu, ne tikai uzliks papildus slogu, kas industrijai maksās miljardus eiro, bet arī padarīs par darboties nespējīgiem mazos restorānus un visus uzņēmumus, kas pasniedz ēdienu (krogi, uzkodas, uc.). Tas piespiedīs mazos restorānus standartizēt ēdienkarti un pakļaus riskam tikt izstumtiem no šīs uzņēmējdarbības jomas.
Pat risinājums nosakot norādīt tikai noteiktu skaitu alergēnu nav iespējams tāpēc, ka uzņēmumos ar mazu darba vietas laukumu pastāv risks saskarties dažādām pārtikas sastāvdaļām.
Ģenerālā asambleja tādēļ atkārtoti apstiprināja savu pozīciju Padomē un EP stingri pretoties jebkurai iespējai, kas veicinās uzņēmumu darbības traucējumus un nodarot ļaunumu Eiropas kulinārijas mantojumam.
Veselības jautājumi
Ģenerālās Asamblejas dalībnieki diskutēja par jaunākajām tendencēm attiecībā uz ES veselības politiku, kas ietekmē viesmīlības uzņēmumus. Saistībā ar Alkohola un Veselības Forumu, dalībnieki apstiprināja jaunas vadlīnijas nacionālajām asociācijām. Par tām tiks informēta EK un citi foruma dalībnieki.
PVN
Ņemot vērā pozitīvo rezultātu "cīņai" par iespēju piemērot samazināto PVN likmi restorānu pakalpojumiem, dalībnieki informēja par situāciju savā valstī, par jau veiktajām un drīzumā gaidāmajām PVN likmju izmaiņām.
Kā zinām, kopš 01.07.2009. Francijā restorānu pakalpojumiem piemēro 5.5% likmi (iepriekš – standartlikme 19.6%), Čehijas parlamentā tuvojas pozitīvam noslēgumam diskusija par samazinātās (9%) PVN likmes piemērošanu restorānu (viesnīcu pakalpojumiem jau tiek piemērota samazinātā likme) pakalpojumiem standartlikmes – 19% vietā; analoga diskusija notiek Beļģijas parlamentā, kur paredzēts 21% vietā piemērot 12%; 2009. gadā Lielbritānijā gan viesnīcu, gan restorānu pakalpojumiem tiek piemērota samazināta likme – 15% apmērā; Ungārijā viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērota PVN likme 18%, kamēr standartlikme tika paaugstināta no 20% uz 25%; Vācijas valdība ir pieņēmusi lēmumu, sākot ar 2010.gada 1.janvāri viesnīcu pakalpojumiem piemēroto PVN likmi samazināt no 19% uz 7%.
Ģenerālās Asamblejas dalībnieki aicināja ES valstu valdības rast iespēju piemērot samazināto PVN likmi izmitināšanas pakalpojumiem, maltītēm restorānos, kā arī kopā ar tām pasniegtajiem dzērieniem, tādējādi palīdzot viesmīlības industrijai pārvarēt pašreizējo ekonomikas krīzi. Šāda uzņēmējiem labvēlīga politika varētu nodrošināt ātrāk tūrisma industrijas, kas ir atslēga daudzu ES dalībvalstu ekonomikā, atlabšanu.
Maksājumu kartes
Ģenerālā Asambleja kopā ar H.Durieu, EuroCommerce ģenerālsekretāru diskutēja par sarežģījumiem, kas mazumtirdzniecībā un viesmīlības industrijā ir radušies ar MasterCard un VISA. Īpaši, dalībnieki raisīja kopīgas bažas par nepieņemami augstajām maksām pārkāpjot ES konkurences likumu.
Šīm finanšu institūcijām nevajadzētu ļaut brīvi kompensēt to zaudējumus finanšu tirgos nodarot kaitējumu uzņēmumiem, kas akceptē maksājumu kartes.
Lisabonas līgums
Vācijas EP deputāts K – H. Lehne (EPP) sniedza interesantu prezentāciju par Lisabonas līgumu, kam drīzumā jāstājas spēkā. Īpaša viesmīlības nozares interese ir par jauno ES nostāju tūrisma jomā un nacionālo parlamentu noteicošo lomu aizstāvot principus.
Eiropas Komisijas aktivitātes tūrisma jomā Eiropā
P.O.Silván, pārskatīja daudzējādās Tūrisma vienības aktivitātes, kuras viņš tika prezentējis Eiropas Tūrisma forumā, kas notika Briselē, 09.10.2009. Attiecībā uz pētījumu par ES tūrisma industrijas konkurētspēju, viņš aicināja HOTREC noteikt prioritāros izaicinājumus pētījumā. HOTREC prezidents nekavējoties atbildēja, ka prioritātei numur 1 jābūt – "nodrošināt nozarei skābekli" samazinot administratīvos šķēršļus un nodrošinot labāku ietekmes novērtējumu pirms realizē nepārdomātus lēmumus likumdošanā, tādus kā, piemēram, priekšlikums par pārtikas marķēšanu.
Patērētāju tiesības
HOTERC nacionālās asociācijas atzinīgi novērtēja NET pozīcijas dokumentu, kas palīdzēs nacionālajām asociācijām veidot veiksmīgus kontaktus ar saviem pārstāvjiem EP.
Klasifikācija
HOTREC nacionālās asociācijas apstiprināja, ka tās turpinās sekot klasifikācijas sistēmu attīstībai Eiropā un adaptēt 21 principu klasifikācijai, kas aizstāj 2005.gadā apstiprinātos 15 principus. Šo kopējo darbs pie klasifikācijas sistēmu konverģences vislabāk ilustrē Ziemeļu – Baltijas valstu viesnīcu klasifikācijas sistēma un Centrāleiropas iniciatīva.
Standartizācija
Pasākuma dalībnieki uzklausot ziņojumu par standartizācijas jautājumiem, varēja vēlreiz apstiprināt savas šaubas par standartizācijas organizāciju rīcību tūrisma jomā un pieņēma jaunu pozīcijas dokumentu.
Ugunsdrošība
Ģenerālā Asambleja izskatīja paveikto un panāca būtisku progresu ugunsdrošības metodoloģijas izstrādē, kā jau HOTREC bija solījusi ES institūcijām.
Vēlēšanas
Ģenerālās asamblejas laikā notika HOTREC Valdes, rīcības komisijas un Kvalitātes padomes vēlēšanas.